Dzīvības ūdens
November 3, 2015  |  Mārtiņš Zeltiņš


Jāņa 4:13-14 – “Jēzus atbildēja viņai: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”

Katram cilvēkam šajā pasaulē slāpst. Ne visi mēs slāpstam pēc viena un tā paša ūdens, taču mums visiem ir slāpes. Dievs radīja cilvēku, lai tas slāptu pēc Viņa, taču kopš cilvēks krita grēkā, viņš slāpst tikai pēc sava labuma. Dievs teica Ādamam, ka tanī dienā, kad tas ēdīs no koka, no kura Dievs viņam bija aizliedzis ēst, viņš mirdams mirs. Un tajā brīdī, kad Ādams nepaklausīja Dievam un ēda no tā koka, viņš nomira. Viņš uzreiz tika atšķirts no Dieva sava grēka dēļ. “Jūsu pārkāpumi jūs nošķir no Dieva” – Jesajas 59:2

Cilvēks garīgi mira tanī dienā, kad viņš izvēlējās nepaklausīt Dievam. Viņš tagad ir miris savos pārkāpumos un grēkos, akls, kurls, pilnībā samaitāts un nespējīgs pakļauties Dievam. Viņš ienīst Dievu un nenāks gaismā, lai viņa darbi netiktu atklāti. Kritis cilvēks darīs visu iespējamo lai tiktu pēc iespējas tālāk no Dieva sava Radītāja.

Taču Dievs nāk meklēt cilvēku. Dievs nāca meklēt Ādamu. Ādams negāja meklēt Dievu. Ādams slēpās no Dieva starp kokiem dārzā un Dievs nāca dienas vēsumā pie cilvēka. Dievs uzdeva Ādamam jautājumu. Kur tu esi? Dievs nebija nekur Ādamu pazaudējis, Viņš zināja kur Ādams bija. Dievs vēlējās, lai Ādams saprastu kur viņš tagad atrodas, kādā situācijā viņš tagad ir nokļuvis. Cilvēks nenāk meklēt Dievu, taču Dievs kā mīlošs Tēvs nāca meklēt Ādamu. Cilvēks nebija spējīgs nākt pie Dieva, jo tagad viņš ir miris savos grēkos. Viņā vairs nav dzīvības gaismas, tā vietā tur ir tikai tumsa. Nav neviena, kas meklē Dievu (Romiešiem 3:11). Tas vienmēr ir bijis Dievs, kurš ir nācis meklēt cilvēku.

Un Viņš nāk atkal un atkal. Jēzus nāca uz šo pasauli, lai meklētu un glābtu pazudušos. Viņš nenāca, lai censtos izglābt pazudušos, Viņš nāca tos izglābt. Un tagad Viņš ir atnācis uz Samariju. Jēzus teica, ka Viņam ir jādodas cauri Samarijai. Nevis tāpēc, ka tas bija īsākais ceļš, bet tāpēc, ka Viņam bija tikšanās ar kādu sievieti, kurai bija vajadzīga glābšana. Un Viņš jautā viņai padzerties. Mēs redzam Jēzu kā cilvēku šeit. Būdams Dieva veidā, Viņš pazemojās un iztukšoja sevi, uzņemdams kalpa veidu. Un tad Jēzus saka šai sievietei, “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”.

Kas ir tas ūdens par ko Jēzus šeit runā? Un kas ir šis otrs ūdens? Kas ir šīs slāpes?

Lai saprastu par ko Jēzus šeit runā, es vēlos uzdot četrus jautājumus, kas mums varētu palīdzēt.

Pirmkārt, kas ir tas pēc kā šī sieviete slāpa (un kas ir tas pēc kā neglābti cilvēki slāpst?)

Otrkārt, kas ir tas pēc kā viņa vairs neslāps? “Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps.”

Treškārt, kas ir tas pēc kā viņa slāps, ja viņa uzņems Dieva Dēlu?

Un visbeidzot, kas ir šis ūdens par ko Jēzus šeit runā?

Kas ir tas pēc kā šī sieviete slāpst?

Mēs varam uzdod arī šo jautājumu plašāk un jautāt, kas ir tas pēc kā mēs visi slāpām pirms nākšanas pie Jēzus? Bībele māca, ka nav neviena, kas meklē Dievu (Romiešiem 3:11). Cilvēki ir miruši grēkos, Dieva ienaidnieki, viņi nenāks pie gaismas, viņi mīl tumsu un ienīst gaismu. Viņu griba ir darīt viņu tēva kārības. Viņi neslāpst pēc Dieva jo tie ienīst Dievu. Viņi neslāpst pēc Dieva, jo Dievs ir gaisma un viņi ir tumsībā. Tie nenāks pie gaismas, lai viņu darbi netiktu atklāti (Jāņa 3:19).

Cilvēks ir pilnībā samaitāts un nespējīgs meklēt Dievu. Romiešiem 3:10-12 mums ir teikts, “Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena. ”

Iemesls kāpēc cilvēki nemeklē Dievu ir tāpēc, ka cilvēkā nav nekā laba. Grēcinieks nemeklē Dievu tāpat kā noziedznieks nemeklē policistu, jo tas nav viņa interesēs. Mēs esam piedzimuši ar grēka dabu un vēlmi meklēt tikai savu labumu. Mēs nespējam meklēt Dievu, jo tā ir laba lieta. Mēs neesam spējīgi darīt labu Dieva priekšā.

Kas bija tas, ko šī sieviete un katrs no mums meklēja pirms mēs nācām pie Kristus? Ījaba 15:15-16 ir teikts, “Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu! ”

Cilvēks dara ļaunumu tā, it kā viņš ūdeni dzertu. Neglābti cilvēki nealkst un neslāpst pēc Dieva, bet pēc sevis. Cilvēks alkst apmierināt savas miesas kārības. Viņš mīl tumsu un ienīst Dievu.

Pēc kā vairs neslāps?

Mēs daļēji esam atbildējuši arī uz mūsu otru jautājumu. Jēzus saka šai sievietei, ja viņa dzers no tā ūdens, ko Viņš dod, viņai vairs neslāps. Viņai vairs neslāps pēc grēka un grēcīgām vēlmēm. Šī sieviete bija precējusies piecas reizes. Tas ko viņa meklēja bija šīs pasaules baudas un iekāres. Tas ir grēks, šī pasaule un patmīlība pēc kā viņai vairs neslāps ja viņa nāktu pie Kristus.

Tas nenozīmē to, ka viņai vairs nekad ne pēc kā neslāps, taču tas nozīmē, ka viņai vairs neslāps pēc nepareizajām lietām un tā vietā viņai būs slāpes pēc Dieva. Dievs ir radījis cilvēku savai godībai un kopš cilvēks ir kritis grēkā, tas ir meklējis tikai pats savu godību. Jēzus apsola paņemt prom šo kāri pēc grēka un iedod jaunu sirdi ar jaunām vēlmēm.

Kas noved mūs pie nākamā jautājuma.

Kas būs tas pēc kā viņai tagad slāps, ja viņa nāks pie Jēzus?

Mateja 5:6 ir teikts, “Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.”. Šeit mums ir savādākas slāpes. Šeit mums ir savādāks ūdens. Šis ir dzīvības ūdens. Abi no viņiem spēj veldzēt mūsu slāpes, bet tikai viens no viņiem spēj dod dzīvību. Kā Dieva bērni, mēs slāpstam pēc Dieva un Viņa taisnības. Ja mēs patiesi esam atdzimuši no Dieva, mēs slāpsim pēc tām lietām, kas ir no augšienes. Taču mēs nekad neesam pilnībā apmierināti. Mēs neesam pilnībā apmierināti ar to cik mēs daudz mīlam un nododamies Dievam, mēs neesam apmierināti ar to cik mēs daudz mīlam citus cilvēkus un kalpojam tiem. Ja mēs būtu pilnībā apmierināt ar to cik mēs mīlam Dievu, mēs pavisam droši varētu teikt, ka mēs nemīlam Dievu tā kā mums vajadzētu. Es neesmu apmierināts ar savām attiecībām ar Dievu, es alkstu un slāpstu pēc dziļākām un dziļākām attiecībām ar manu Glābēju. Un es ikdienā nāku pie Viņa lai tiktu piepildīts no jauna. Viņš piepilda mani, kad esmu tukš.

Atšķirībā no Dieva bērniem, neglābti cilvēki nealkst un neslāpst pēc taisnības. Kad mēs nākam pie Jēzus kā mūsu Glābēja, mēs pārstājam alkt pēc pasaules lietām un mums ir jaunas slāpes. Tās ir slāpes pēc Dieva lietām. Dievs vēlas, lai mūsu piepildījums un prieks nāktu no Viņa. Dievs vēlas atklāt savu godību tiem, kuri Viņu mīl.

Un visbeidzot.

Kas ir šis ūdens, ko dod Jēzus?

Tā ir glābšana. Tā ir mūžīga dzīvība. Jesajas 12:3 – “Līksmi jūs ūdeni smelsiet no glābšanas avotiem!” Šis ūdens ir dzīvības avots. Šis ūdens dod dzīvību ne tikai uz brīdi, bet mūžīgi. Mēs nekad nepazudīsim, ja dzersim no šī ūdens.

Jēzus neapsolīja šai sievietei no Samarijas piepildīt viņas slāpes. Taisni otrādi, Jēzus apsolīja paņemt prom šīs slāpes pēc pasaules un iedod slāpes pēc Dieva un Viņa taisnības. Tas ir vēl joprojām tas, ko Dievs piedāvā katram cilvēkam. Tas ir dzīvības ūdens. Tas ir ūdens, kas spēj dot mūžīgu dzīvību. Tu vari tikt piepildīts un apmierināts no tā ūdens, kuru dod pasaule, taču tikai Jēzus spēj dot ūdeni, kas verd uz mūžīgu dzīvību. Liec savu uzticību uz Viņu. Ko tas dos cilvēkam, ja tas iemantos visu pasauli, bet pazaudēs savu dvēseli?

www.vaiesilabs.lv



Atstāj savu komentāru

Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *