Ticība nāk no sludināšanas
November 3, 2015  |  Mārtiņš Zeltiņš


Daudzi kristieši zina svētā Asīzes Franča teikto: «Sludini evaņģēliju vienmēr, un, ja nepieciešams, lieto vārdus.» Vai arī teicienu, ka «darbi runā skaļāk par vārdiem.» Bieži kristieši uzskata, ka viss, kas mums jādara ir jāparāda Jēzus cilvēkiem ar savu dzīvi. Tas ir uzskats, ka Evaņģēlijs var tikt sludināts ar mīlestības parādīšanu. Taču mīlestības parādīšana nav Evaņģēlijs. Kā kristiešiem mums ir jāmīl savi tuvākie, aizsniedzot tos ar fiziskām vajadzībām. Taču, ja viss ko mēs darām ir paēdinām un apģērbjam cilvēkus, mēs tikai padarām viņu ceļu uz elli mazliet ērtāku. Mums ir jābrīdina par grēka sekām un jādalās ar vienīgo patiesību, kas spēs viņus glābt – Jēzus Kristus Evaņģēliju. Nav lielākas mīlestības izrādīšanas kā dalīties ar kādu par Dieva dāvanu Jēzū Kristū.

Lai ilustrētu šīs nebībeliskās tradīcijas būtību, es vēlos, lai tu ieklausies sekojošajā stāstā.
Kādā ciemā pārcēlās jauna ģimene. Viņiem blakus dzīvoja divi kaimiņi, kuri vēlējās uzsākt draudzību ar jauno ģimeni. Pirmais kaimiņš uzaicina jauno ģimeni pie sevis, jo viņa sievai aprit apaļa jubileja. Viņš uzzina, ka viņa kaimiņam patīk hokejs, tāpēc viņš nopērk divas biļetes uz hokeja spēli. Laikam ejot viņi kļūst par labiem draugiem. Kādu vakaru, skatoties hokeja spēli, mūsu pirmais kaimiņš uzaicina jauno ģimeni atnākt uz draudzi.

Arī mūsu otrais kaimiņš vēlas uzsākt draudzību ar jauno ģimeni, cerot tos kādu dienu uzaicināt uz draudzi. Viņš uzaicina jauno ģimeni noskatīties kādu filmu un kopā labi pavadīt laiku. Viņš uzzina, ka viņa kaimiņam patīt makšķerēt, tāpēc abi nolemj doties uz ezeru. Viņi kļūst par labiem draugiem un mūsu otrais kaimiņš uzaicina jauno ģimeni uz draudzi.

Ja tu būtu šis jaunais kaimiņš, kuru uzaicinājumu tu pieņemtu? Es ar nolūku izlaidu kādu svarīgu informāciju par šiem abiem kaimiņiem. Pirmais kaimiņš ir nodevies Jehovas liecinieks, bet otrais ir kristietis. Balstoties uz augstākminēto scenāriju, ko mūsu jaunais kaimiņš saredzētu kristietī, kas atšķirtos no Jehovas liecinieka? Ārēji viņi abi izskatās ļoti jauki cilvēki.

Kamēr mēs neatveram savu muti un ne nepastāstām cilvēkiem Evaņģēliju viņi nesaredzēs atšķirību. Jauks kristietis neizskatās savādāk kā jauks Jehovas liecinieks, musulmanis vai budists.

Mēs neesam Dieva spēks par glābšanu, tas ir Evaņģēlijs. Pāvils Romiešiem 10:14 raksta, “Bet kā lai tie piesauc to, kam nav ticējuši? Un kā lai tie tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai tie dzird, kad nav, kas sludina?”. Evaņģēlijs ir pasludināma vēsts. Jo, “Dievam labpatika izglābt ticīgos ar muļķīgu sludināšanu.” 1. Korintiešiem 1:21 Cilvēki nenāks pie ticības Jēzū Kristū mūsu labo darbu dēļ, jo ticība nāk no sludināšanas (Romiešiem 10:17). Mums ir jābūt bagātiem labos darbos, taču tie paši par sevi nav evaņģelizācija. Ja mēs tiešām mīlam Dievu un savu tuvāko, mūs uztrauks tas, kur cilvēki pavadīs mūžību.

Kad Jēzus bija augšāmcēlies un parādījies saviem mācekļiem, Viņš tiem teica, “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai” (Marka 16:15). Mums ir jāiet un jāsludina visiem cilvēkiem, arī tad ja viņi nevēlas būt traucēti. Jāņa 3:19 mums saka, “Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.” Cilvēks mīl tumsu un nenāks pie gaismas, tāpēc mums ir jādodas pie cilvēkiem. Ja tu redzētu aklu cilvēku, kurš dodas pretī stāvai klints nogāzei, vai tu nepieskriesi un nebrīdināsi šo cilvēku? Vai tevi uztrauks tas, ka tu varētu iztraucēt šī cilvēka mieru? Vai tu censtos ieteikt viņam kādu citu virzienu, jo tas ir daudz labāks? Nē, tu brīdinātu, ka priekšā ir stāva nogāze, un ja šis cilvēks turpinās doties šajā virzienā, viņš nokritīs. Mums ir jādara tieši tas pats ar grēcinieku, kurš neredz briesmas, kas ir priekšā. Mums ir jābrīdina grēcinieki, ka ja tie turpinās iet pa šo ceļu, priekšā ir stāva nogāze, jo grēka alga ir nāve.

Kā kristiešiem, mums ir jāsludina Evaņģēlijs un jādzīvo saskaņā ar to. Mūsu dzīvēm ir jāatbilst tam, ko mēs sludinām, jo savādāk mēs būsim kā Farizeji, kuri “māca, bet paši to nedara” (Mateja 23:3). Mīlēsim savu tuvāko gan palīdzot ar fiziskām vajadzībām, gan arī pasludinot vienīgo vēsti, kas izglābs viņu dvēseli – Jēzus Kristus Evaņģēliju.



Atstāj savu komentāru

Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *