Vai mums nepieciešams tilts, lai evaņģelizētu?
November 3, 2015  |  Mārtiņš Zeltiņš


Mūsdienu kristietībā pastāv uzskats, ka mums ir “jānopelna tiesības” sludināt Kristu vai runāt par kāda cilvēka grēku. Tā ir mācība, ka mums ir jāizveido tilts pie grēcinieka caur lietām, kas nav tieši saistītas ar Evaņģēliju. Taču šī mācība nav balstīta Bībelē. Tā nāk no bailēm aizvainot jeb aizbiedēt grēcinieku, jo Kristus krusts tiem ir par piedauzību. Zemāk, mēs apskatīsim 3 iemeslus kāpēc šī mācība nav Bībeliska.

1. Bībele nemāca, ka mums ir nepieciešams izveidot tiltu, lai mēs drīkstētu sludināt Evaņģēliju.

Pirmais iemesls kāpēc šī mācība nav Bībeliska ir, jo Bībele mums nemāca, ka mums ir jāizveidot tilts, lai mēs nopelnītu tiesības dalīties evaņģēlijā. 1 Timotejam 2:5 ir teikts, “Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus.” Bībele māca, ka ir tikai viens tilts jeb starpnieks starp cilvēku un Dievu, un tas ir Jēzus. Ja mēs sakām, ka mums ir vajadzīgs papildus tilts, mēs sakām, ka Kristus nav pietiekams starpnieks. Bībele ļoti skaidri māca, ka vienīgais tilts kāds jeb kad ir bijis un būs ir Kristus krusts.

Mēs esam aicināti sludināt Kristus evaņģēliju, kas ietver vēsti par grēkā krišanu un aicinājumu atgriezties no grēka. Vieniem šī vēsts būs par muļķību, citiem – Dieva spēks par glābšanu (1 Kor 1:18). Vieniem tā būs par nāves smaržu uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību (2 Kor 2:16).

Tas ir evaņģēlijs, kas ir Dieva spēks par glābšanu (Romiešiem 1:16). Ja mēs sakām, ka mums ir nepieciešams kaut kas papildus, mēs neticam, ka evaņģēlijs ir pietiekams, lai glābtu cilvēkus. Dievam labpatika izglābt ticīgos caur muļķīgu sludināšanu (burtiski, “caur muļķīgo lietu, ko mēs pasludinām”) – 1 Kor 1:21. Glābšana ir no Dieva, un ne no mūsu centieniem izveidot pareizu tiltu pie grēcinieka.

Jūdas 1:23 ir teikts, “Citus glābiet, izraujiet tos no uguns; par citiem apžēlojieties ar bailēm – pilni riebuma pret viņu miesas aptraipītām drēbēm”. Kā tu rīkotos, ja pamostos nakts vidū redzētu, ka tava kaimiņa māja ir liesmās un tavs kaimiņš aizmidzis to nenojauš? Vai tu domātu kā neaizvainot savu kaimiņu ar ziņām, ka viņa māja ir liesmās? Protams, ka nē. Tu darītu visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk brīdinātu savu kaimiņu un dabūtu viņu drošībā. Tāpāt arī Bībele mums māca, “Citus glābiet, izraujiet tos no uguns”. Mēs nekad nezinām cik daudz laika mums ir atlicis. Mums ir jābrīdina šī pazudusī pasaule “bēgt no briesmām, kas tuvojas”.

2. Jēzus sludināja atgriezties no grēkiem un ticēt uz evaņģēliju.

Otrs iemesls kāpēc mums nav nepieciešams “tilts” pie grēcinieka ir, jo Jēzus sludināja evaņģēliju cilvēkiem, ar kuriem viņam nebija iepriekšējs kontakts. Jēzus sludināja evaņģēliju un sauca atgriezties pilnīgus svešiniekus.

Pirmie vārdi no Jēzus mutes, uzsākot savu kalpošanu, bija “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” – Marka 1:15

Jēzus nepavadīja laiku, lai dotu šiem cilvēkiem laiku Viņu iepazīt labāk, lai varētu runāt par viņu grēku. Jēzus nelietoja trikus, lai nodibinātu draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, kurus Viņš sauca atgriezties no grēkiem.

Ja mēs patiesi vēlamies sekot Jēzus piemēram, mēs ticēsim, kā Jēzus, ka Evaņģēlijs ir pietiekams un, ka tas ir Dieva spēks par glābšanu.

3. Jēzus mācekļi sludināja Evaņģēliju un aicināja cilvēkus atgriezties.

Jēzus izsūtīja savus mācekļus pa divi, “Un tie izgājuši sludināja, lai atgriežas no grēkiem“ Ja cilvēki noraidīja Kristus vēsti, Jēzus teica, lai tie nokrata pīšļus no savām kājām un dodas uz nākamo ciemu. Jēzus neteica, lai viņi pavada kādu laiku un izveidot draudzīgas attiecības ar šiem cilvēkiem. Jēzus arī neteica, lai tie necitētu rakstu vietas, kas varētu viņus aizvainot. Viņi zināja, ka vēsts par krustu ir muļķība tiem, kas iet pazušanā un, ka lielākā daļa to noraidīs.

Jānis kristītājs nāca un sludināja tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Mēs neredzam, ka viņš sākumā censtos izveido draudzīgas attiecības, jeb iegūt tiesības sludināt šiem cilvēkiem un atklāt viņu grēku. Katra patiesa evaņģēlista pirmais uzdevums ir parādīt un atklāt cilvēka grēku un aicināt atgriezties un ticēt uz evaņģēliju.

Mēs nesam Kristus gaismu pasaulē un tāpēc, ka pasaule ienīst gaismu, tie vairs neesam mēs, kas aizbiedē cilvēkus. Cilvēki bēg no gaismas, jo tie mīl tumsu. Ja mēs cenšamies padarīt Kristus vēsti mazāk aizvainojošu, mēs līdz ar to atņemam tam spēku glābt grēciniekus un krusta piedauzība pazūd. Dievs ir tas, kurš veido tiltu starp grēcinieku. Mūsu darbs ir liecināt, Dieva darbs ir pārliecināt. Ir tikai viens tilts, kas ir spējīgs pārnest grēcinieku drošībā un tas ir Evaņģēlijs. Ir tikai viens starpnieks starp cilvēku un Dievu un tas ir Kristus Jēzus.

“Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā? Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība, bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība. Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka”. – 1 Korintiešiem 17:25



Atstāj savu komentāru

Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *