Bībele mums saka, ka tas ir Dieva vārds, kurš ir dzīvs un spēcīgs, asāks par jebkuru zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis (Ebrejiem 4:12). Bībele apgalvo, ka katrs tā vārds ir Dieva iedvesmots un ir derīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai un audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs un sagatavots katram labam darbam (2 Timotejam 3:16-17).
Man vienmēr ir interesanti pavērot to, kā cilvēki saka par Bībeli, “Tā ir tādi pati grāmata kā pārējās. To sarakstīja cilvēki”. Taču viņi netic pat tam, ka tā ir tāda pati grāmata kā pārējās. Bībele cilvēkiem ir kaut kas sliktāks par parastu grāmatu. Tā ir grāmata ar stāstiem un norādījumiem, kuriem viņi nepiekrīt, jo tas iet pretstatā viņu dzīvesveidam.

Bībele apgalvo, ka tas ir dzīvā Dieva Vārds. Bet varbūt tā ir tikai grāmata, kura to saka pati par sevi. Es ticu, ka Dievs ir pierādijis, ka Viņa Vārdam var uzticēties. Es ticu, ka Dievs ir atstājis savus pirksta nospiedumus uz šīs grāmatas, lai mēs varētu zināt un iepazīt tās autoru.

Piepildītie pravietojumi

Bībele ir vienīgā grāmata pasaulē, kura uzdrošinās pateikt nākotni un dara to ar simts procentīgu patiesību. Tā ir viena lieta, kas nošķir Bībeli no visām citām grāmatām. Nav neviena reliģiska grāmata pasaulē, kurā būtu specifiski, piepildīti pravietojumi. Taču Bībelē ir atrodami simtiem ļoti sīki aprakstīti un piepildīti pravietojumi. Vairāk nekā viena ceturtā daļa no Bībeles ir tieši pravietiski vārdi.

Bībele sīki apraksta Mesijas (Kristus) atnākšanu. Bībele pravietoja, ka Kristus būs no Jūdas cilts (1 Mozus 49:10) un Dāvida dēls (2 Samuēla 7:12). Miha pravietoja, ka Kristus piedzims Bētlemē (Mihas 5:2), Maleahija mums pasaka, ka viņš atnāks otrā tempļa pastāvēšanas laikā (Maleahija 3:1), piedzims jaunavai (Jesajas 7:14), atvērs neredzīgo acis, atdarīs nedzirdīgo ausis un dziedinās slimos (Jesajas 35:5-6). Raksti mums arī pasaka precīzu laiku, kad Kristus nomirs (Daniēla 9:24-26), kā viņš nomirs (Jesajas 53, Psalmi 22:16-18) un to, ka viņš tiks piecelts no mirušajiem (Psalmi 16:10, Apustuļu darbi 2:27-32).

Bībele satur pravietojumus par tautām, to celšanos un krišanu, kā arī par Israēla tautas sanākšanu atkal kopā savā zemē. Pasaulē nav citu grāmatu, kura varētu sacensties ar Dieva Vārdu, jo tikai Dievs no iesākuma pasludina gala iznākumu un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.

Vēsture

Cilvēki uzskata, ka Bībeles stāsti, cilvēki un vietas ir autora izdomātas, taču vēsturiski atradumi vienmēr ir pierādijuši Bībeles uzticamību. Zinātnieki ir pārbaudījuši Bībelē aprakstītos notikumus, vietas, cilvēkus, tautas un kultūru. Bībele ir bijusi tik precīza, ka zinātnieki bieži vadās pēc Bībeles, lai veiktu nākamos atradumus.

Viens no ietekmīgākajiem arheologiem pasaulē, Nelsons Gluks ir teicis:

“Nav arheoloģisku atradumu, kuri jebkad būtu apgāzuši kādu Bībeles vietu. Visi atradumi, kuri ir veikti tikai apstiprina Bībelē sīki aprakstītos notikumus. Kā arī sīka Bībeles izpēte bieži vien ir vedusi pie neticamiem atradumiem.”

To saka cilvēks, kurš ir atklājis vairāk nekā 1 500 seno vietu Tuvajos Austrumos. Tūkstošiem vēsturisku atklājumu tikai apstiprina Bībeles patiesību un uzticamību.

Ārējie avoti

Arī vēsturnieku raksti apstiprina Bībelē aprakstīto vietu, cilvēku un notikumu patiesību. Ārējie avoti apstiprina, ka cilvēki par kuriem rakstīts gan vecajā, gan jaunajā derībā ir bijuši reāli cilvēki, kuri dzīvoja tajā laikā. Mēs zinām kā izskatījās 18 no Bībelē aprakstītajiem cilvēkiem, jo mums ir saglabājušies pieminekļi un iegravējumi no tā laika.

Vēsturnieki ir rakstījuši par daudziem no Bībelē aprakstītajiem notikumiem. Tie cilvēki, kuri uzskata, ka Jēzus nekad nav dzīvojis, nevēlas dzirdēt ko par to ir rakstījuši vēsturnieki, kuri ir dzīvojuši tajā laikā. Mums ir saglabājušies vismaz 39 dokumenti ārpus Bībeles, kuri apraksta un apstiprina 100 notikumus saistība ar Jēzus dzīvi – Jēzus mācības, nāvi un augšāmcelšanos.

Viens no šādiem vēsturniekiem ir Jozefs Flāvijs. Jozefs savos rakstos piemin vairākus no jaunajā derībā minētajiem cilvēkiem: Romas imperatoru Augustu, Tibēriju, Klaudiju un Nēronu, Sīrijas valdnieku Kirēniju, Pilātu, Fēliksu un Fēstu, augstos priesterus Annu, Kajafu un Ananiju, farizejus un saduķejus, Jāni kristītāju un arī Jēzu.

Jozefs raksta par Jēzu:
“Ap to laiku tiešām kļuva pazīstams kāds gudrs cilvēks Jēzus, ja viņu varētu saukt par cilvēku; jo viņš bija brīnumdaris, skolotājs ļaudīm, kas ar prieku pieņēma patiesību. Viņš pievērsa savai mācībai daudz jūdu un arī grieķu. Šis cilvēks bija Kristus. Kad Pilāts viņu nodeva krusta nāvē saskaņā ar mūsu varenāko vīru izvirzītajiem apvainojumiem noziegumos, tie, kas viņu bija mīlējuši, nepazuda; jo Viņš viņiem parādījās trešajā dienā atkal dzīvs; par ko un vēl tūkstošiem citu brīnišķīgu lietu Viņa sakarībā jau sen bija runājuši dievišķie pravieši; un arī tagad Viņa vārdā saukto kristiešu cilts vēl nav izmirusi.”

Jozefs nebija kristietis, bet gan Ēbreju vēsturnieks. Viņš apstiprina, ka Jēzus dzīvoja, mācija un tika piesists krustā. Savos rakstos Jēzu piemin romiešu vēsturnieki Kornēlijs Tacitus un Gajs Svetonijs, kā arī Talmuds.

Harmonija

Bībele nav grāmata, kuru sarakstīja viens cilvēks. Bībele satur 66 grāmatas, tās sarakstīja 40 dažādi autori, 3 dažādās valodās, kuri dzīvoja 3 dažādos kontinentos, aptuveni 1 500 gadu laikā. Un no pirmās Mozus grāmatas līdz pat Jāņa Atklāsmes grāmatai Bībele ir pilnīgā harmonijā, jo tai ir viens autors – Dievs.

Raksti ir harmonijām par tādām tēmām kā:

Kāds ir dzīves mērķis?
Vai ir Dievs? Kāds Viņš ir?
Kas notiek pēc nāves?
No kurienes mēs nākam?

Šie ir lieli dzīves jautājumi uz kuriem cilvēkiem ir dažādas atbildes, taču Bībele par šīm lietām ir pilnīgā harmonijā. Tas kalpo kā pierādījums, ka Bībele tiešām ir Dieva iedvesmots Vārds.

Zinātniski pierādijumi

Cilvēki uzskata, ka Bībele un zinātne nav savienojami. Taču nekas nevar būt tālāk no patiesības. Kamēr mūsdienu zinātne māca, ka viss kas ir, radās no nekā, Dieva Vārds mums saka, ka Dievs iesākumā radīja debesis un zemi. Pretstatā tam, ko māca mūsdienu zinātne, Bībele saka, ka Dievs veidoja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņā dzīvības dvašu un tas kļuva par dzīvu būtni.
Bībele tika rakstīta laikā, kad nebija tādas modernās tehnoloģijas kā mikroskopi, teleskopi, satelīti un datori – viss, kas mums ir ļāvis sīkāk izpētīt un izprast pasauli mums apkārt. Taču tajā pašā laikā Bībelē ir atrodami zinātniski fakti, kurus zinātne atklāja pavisam nesen.

Psalmos 19:6 ir teikts, “Saulei Viņš darinājis telti, tā līdzīga līgavainim, kas iziet no savām telpām, tā priecājas kā varonis, lai dotos nospraustajā ceļā.” Daudzus gadus cilvēki smējās par šo rakstu vietu, jo cilvēki domāja, ka Saule stāv uz vietas un nekur nekustas. Taču vēlāk zinātne apstiprināja, ka saule tiešām ceļo pa noteiktu trajektoriju.

Kad pasaule domāja, ka zeme ir plakana, Jesaja teica “Viņš ir tas, kas sēž augstībā pār zemes apli, un tās iedzīvotāji ir niecīgi kā siseņi. Viņš ir tas, kas izklāj debesis kā segu un tās izpleš kā dzīvojamu telti.” Jesaja to rakstija 700 gadus pirms Kristus. Tas ir vismaz 300 gadus pirms Aristotelis secināja, ka zeme iespējams ir apaļa.

Pirms Īzaks Ņūtons atklāja gravitāciju cilvēki domāja, ka kāds no dieviem turēja zemi uz saviem pleciem. Taču vienā no vecākajām Bībeles grāmatām, Ījaba 26:7 ir teikts: “Viņš ir tas, kas tur zemi uzkārtu ne pie kā.”

Pirms teleskopa cilvēki ticēja, ka zvaigznes ir iespējams saskaitīt. Cilvēki tās skaitīja un deva tām vārdus. Grieķu astronoms un matemātiķis Hipparhos bija novērojis 1026 zvaigznes. Astronoms un matemātiķis Ptolemajs teica, ka ir 1056 zveigznes. Vācu astronoms Johans Keplers saskaitīja 1006 zaigznes. Taču kad Galileo vērsa teleskopu uz debesīm, viņš saprata, ka visi iepriekšējie novērojumi ir krietni nepareizi. Galileo novērojumi apstiprināja to, ko Bībele jau teica tūkstošiem gadu iepriekš. “Zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūras smiltis nevar izmērīt” – Jeremijas 33:22

Šodien ar modernajām tehnoloģijām un teleskopiem, zinātnieki ir atklājuši jau 100 miljardus galaktiku, katra saturot 200 miljardus zvaigžņu. Astronoms Kārls Seigans ir teicis: “Izplatījumā ir vairāk zvaigžņu kā smilšu graudu pludmalēs”. Zinātnieki saka, ka ir tik daudz zvaigžņu, ka katram planētas iedzīvotājam varētu piederēt 2 triljoni zvaigžņu.

Es domāju, ka ir droši teikt, ka Bībele ir zinātniskākā grāmata kāda mums ir pieejama. Pasaules zinātne un zinātnieki mainās, taču Dieva Vārds paliek mūžīgi.

Bībelē aprakstīts Dieva prāts, cilvēka būtība, glābšanas ceļš, grēcinieku bojāeja un ticīgo prieks. Tā mācības ir svētas, pavēles – nemainīgas, vēsture – patiesa un spriedumi – nemaldīgi. Lasi to, lai iegūtu gudrību, tici – lai būtu glābts, pielieto to, lai būtu svēts. Tā satur gaismu tavam ceļam, maizi tavam uzturam un mieru tavam iepriecinājumam.

Tā ir ceļotāja karte, svētceļnieka ceļa spieķis, pilota kompass, kareivja zobens un ticīgā ceļvedis. Tajā debesis tiek atvērtas, paradīze atjaunota un elles vārti aizvērti.

Tā centrālā vēsts – Jēzus Kristus. Ja Viņu nepazīsti, ienāc VaiEsiLabs.lv!