“Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.” – Jesajas 9:5

Daudziem ziemassvētku laiks ir brīnuma gaidīšanas laiks. Tas ir dāvanu laiks, kad mēs ne tikai saņemam, bet arī spējam dot. Taču diemžēl daudzi šogad palaidīs garām vislielāko Dāvanu un vislielielāko Brīnumu. “Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls”. Jēzus nāca uz šo pasauli kā bērns. Mēs varētu domāt, ka ja Dievs nāktu uz zemi, viņš nolaistos no mākoņiem, spīdētu visā Savā godībā un ar bazūni rokā. Bet Viņš nāca kā bērns. Viņš piedzima tāpat kā katrs no mums, izņemot to, ka Viņam nebija tēvs šeit uz zemes. Kā Dieva Dēls, viņš tika sūtīts uz šo zemi no Tēva. Mūžīgais Dievs kļuva par cilvēku. Šis bērns, kurš piedzima Bētlemes silītē reiz izaugtu, lai nomirtu pie krusta par Dieva bērniem. Viņš ir vienīgais cilvēks, kurš piedzima, lai nomirtu. Lai nomirtu, nevis par saviem grēkiem, bet mūsu.

Tāds bija Dieva plāns jau no paša sākuma. Vēl pirms pasaule tika radīta Dievam bija nodoms atpirkt grēciniekus. Dievs pats kļuva par cilvēku un nāca uz šo zemi. Viņš nodzīvoja bezgrēcīgu dzīvi, tādu dzīvī kādu mēs nespējām nodzīvot. Un brīvprātīgi Viņš gāja krusta ceļu, lai katrs, kurš atgrieztos no saviem grēkiem un liktu savu paļāvību uz Viņu mantotu dzīvību. Tār ir Dieva dāvana cilvēcei. Par to ir ziemassvētku stāts. Kāds teica, “Ja mūsu lielākā vajadzība būtu bijusi pēc informācijas, Dievs mums būtu sūtījis skolotāju, ja mūsu lielākā vajadzība būtu bijusi tehnoloģijas, Dievs mums būtu devis zinātnieku, ja mūsu lielākā vajadzība būtu bijusi nauda, Dievs mums būtu atsūtījis ekonomistu. Taču mūsu lielākā vajadzība bija piedošana, tāpēc Dievs mums dāvāja Glābēju.” Lai piepildītu mūsu vislielāko vajadzību, Dievs mums ir devis vislielāko dāvanu.

Un ja šis Dēls ir patiesi dots mums, tad mēs būsim atdevuši sevi šim Dēlam. Uzsākot savu kalpošanu, Jēzus teica, “Neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.” Jēzus pieprasa no mums pilnīgu pakļaušanos Viņam kā mūsu Kungam. Mūsu laiks, nauda, īpašumi un viss, kas mums pieder un viss, kas mēs esam vairs nepieder mums, bet tagad mēs ar to kalpojam un pagodinām mūsu Kungu. Mēs uzskatām visu par zaudējumu, salīdzinot ar Kristus atziņas nesalīdzināmo pārākumu (Fil 3:8). Tā dēļ mēs esam gatavi atstāt visu, lai iegūtu Kristu. Viņš ir mūsu debesu balva. Jauns gada sākums ir lieliska iespēja no jauna un ar vēl lielāku degsmi nodot sevi šim Dēlam. Lai Dievs mums dāvā sirdis, kas godāt Tev’ prot.