Pirms kāda laika ar brāļiem devāmies uz ielām, lai stāstītu cilvēkiem par Jēzu. Kad pamanījām uz soliņa sēžam kādus jauniešus, nolēmām pie viņiem pieiet. Mums par lielu pārsteigumu viņi ātri vien atsauca: “Mums nevajag stāstīt, mēs jau esam kristieši. Pirms neilga laika pie mums pienāca citi kristieši un mēs jau to lūgšanu noskaitījām.” Mēs teicām: “Cik brīnišķīgi, tad mēs esam brāļi un mums ir mūžīgā dzīvība.” Uz ko viņi atbildēja “Mēs neko negribam vairāk par to dzirdēt, ejiet prom.” Pēc šādas atbildes bijām nedaudz pārsteigti un nolēmām viņiem pajautāt vai viņi tic Jēzum Kristum. Mums par pārsteigumu viņi pat nezināja kas Jēzus ir vai kāpēc viņš nomira pie krusta.

Šis atgadījums ļoti labi ilustrē mācību par tā saucamo “grēcinieku lūgšanu”. Šiem jauniešiem tika dota viltus cerība, balstoties uz to, ka viņi bija atkārtojuši kādu lūgšanu. Varbūt esiet dzirdējuši ko līdzīgu:

“Sveiki, vai jūs zinat, ka Dievs jūs mīl?
– Nē, nezināju.
Jā, vai jūs vēlaties to prieku, ko Dievs tikai var dot?
– Jā, vēlos.
Tad lūdzu atkārtojiet šo lūgšanu pēc manis..
Dievs, es atzīstu, ka esmu grēcinieks. Lūdzu ienāc manā sirdī. Paldies, ka tu nomiri par maniem grēkiem. Tagad es esmu tavs bērns. Āmen.”

Vai pamanījāt, ka cilvēkam netika izskaidrots kas ir Jēzus, kas ir grēks un kāpēc Jēzum bija jānomirst pie krusta? Viņam netika arī liecināts par Dieva dusmību, kas ir pār grēciniekiem, bet tā vietā viņam tika teikts, ka Dievs viņu ļoti mīl. Tāpāt arī lūgšanas beigās šis cilvēks tika pasludināts par Dieva bērnu, lai arī viņa dzīvē nebija redzami nekādi augļi, kas to apstiprinātu. Bieži šādi cilvēki aiziet prom nekad vairs nevēlādamies runāt ar kādu citu kristieti. Vai mēs varam atrast Bībelē kādu pamatojumu šāda veida evaņģelizācijai?

Rūpīgi lasot Bībeli, mēs nevaram atrast nevienu gadījumu, kad kādam tiktu teikts atkārtot kādu lūgšanu, lai cilvēks tiktu glābts. Tā vietā mēs redzam, ka cilvēki tika aicināti atgriezties no grēkiem un ticēt uz Jēzu Kristu (Marka 1:15). Tas ietver sevī skaidru izpratni par to, kas ir grēks un ko nozīmē ticēt uz Jēzu. Cilvēki nevar atgriezties no grēkiem, ja viņi nezin kas ir viņu grēki. Mūsu uzdevums ir parādīt cilvēkiem viņu grēkus Dieva bauslības gaismā un parādīt cik svēts ir Dievs, ka sods par grēku ir mūžīga elle. Tāpat cilvēkiem ir jāzin un jātic Jēzum Kristum, kurš ir Dievs miesā un nomira pie krusta un augšāmcēlās, lai ikviens, kurš viņam ticētu nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.

Mums ir jāparāda cilvēkiem kā viņu grēks ir aizvainojis svētu Dievu. Tā vietā, lai teiktu, ka Dievs tevi mīl, mums vajadzētu likt cilvēkiem apzināties, ka Dieva dusmība ir pār viņiem un viņi ir ceļā uz elli. Tā būs kā sāls uz viņu mēles, kas liks viņiem saukt – ak, ko lai es daru, lai tiktu glābts?! Tikai tad, kad cilvēks ir apzinājies savu pazušanu Dieva priekšā, viņš patiesi novērtēs labās ziņas. Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka Viņš sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu Jēzu, lai ikviens, kurš viņam ticētu nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.

Tā vietā, lai aicinātu cilvēkus atkārtot “grēcinieku lūgšanu”, aicināsim cilvēkus patiesi un no sirds nožēlot un atgriezties no grēkiem un likt savu uzticību vienīgi uz Jēzu kā glābēju un Kungu. Un uzticēsimies Dievam, ka Viņš ir spējīgs izglābt ikvienu, kurš ticībā nāk pie Viņa.